Ja gadi skrien kā stirnas, tad dienas droši vien, ka lec kā blusas.
Jau kāds laiciņš pagājis kopš mana pēdējā ieraksta. Šodien sēžu pie galda savā viesistabā, skatos Vidusjūras horizontā un domāju, ka tomēr ir baigi labi, ka man te tāda sava veida dienasgrāmata ir iekārtota.
Gribam ceļot, mācāmies valodas, bet tālāk par vāveres riteni īsti netiekam. Darbs no pirmdienas līdz piektdienai, sestdiena, lai attaptos no piecu dienu maratona pie datora un svētdiena, lai tam sagatavotos.
Antiņš nodeva laba rīta sveicienus ar izsaukuma zīmi. Kur gan es biju pazudis? -Grūti teikt (neatceros).
Tāda nu lūk šodiena.
No comments:
Post a Comment